Draudzenei
Kopš bērnības ejam pa dzīvi kopā, Tu zini mani labāk nekā es pats. Paldies par smiekliem un asarām, Par draudzību, kas nekad nemainās.
Anna Bērziņa · 2016
Šodien ir 30. augusts, svētdiena
Šodien vārda dienu svin: Gaidris, Gaidraapsveikumi šodienas vārdiem
Dzeja katram noskaņojumam — no klusa mirkļa pārdomām līdz svinīgam vārdam īpašā dienā.

19 dzejoļi
Kopš bērnības ejam pa dzīvi kopā, Tu zini mani labāk nekā es pats. Paldies par smiekliem un asarām, Par draudzību, kas nekad nemainās.
Anna Bērziņa · 2016
Kad tumšākais brīdis šķiet bezgalīgs, Atceries — arī nakts beidzas ar rītu. Cerība ir mazs stars logā, Kas rāda, ka gaisma nāk atkal.
Līga Bērza · 2020
Gadu gaitā mīlestība nenoveco, Tā tikai kļūst dziļāka un klusāka. Paldies, ka esi mana sieva, Mans mierinājums un mans prieks.
Kārlis Ozoliņš · 1988
Vecais nams vēl stāv, kur stāvējis, Logi tie paši, dārzs tas pats. Bet es esmu cits — un tomēr Šeit joprojām jūtos mājās.
Lapu krāsas dega zeltā un sarkanā, Mēs gājām pa taku, kur vējš tās nesa. Tagad tikai atmiņa palikusi — Bet cik silti tā vēl šodien sasilda.
Anna Bērziņa · 2017
Darba dienas kopā aizvadītas, Smiekli, izaicinājumi, panākumi dalīti. Paldies, ka esi bijis blakus — Labāku komandas biedru nevarēju vēlēties.
Reizēm dzīve steidzas kā upe, Un mēs aizmirstam apstāties. Bet ir brīži, kad viss norimst, Un sirds beidzot dzird pati sevi. Tad saproti, cik maz vajag, Lai justos patiesi mājās — Tuvs cilvēks, klusa istaba, Un laiks, kas nesteidzas nekur.
Līga Bērza · 2024
Es solu būt Tev blakus priekā un bēdās, Solu klausīties, kad vārdu nav. Divi ceļi tagad kļūst par vienu — Ejam kopā, lai kas nāktu.
Kārlis Ozoliņš · 1995
Paldies par rītiem, kas sākas ar smaidu, Paldies par vakariem, kas beidzas ar mieru. Paldies par visu, ko dzīve man devusi, Un par cilvēkiem, kas gājuši līdzi.
Anna Bērziņa · 2023
Sniegs kūst, un zeme atkal elpo, Pirmie ziedi lauž ceļu gaismai. Viss, kas šķita miris, atkal dzīvo — Tāda ir cerības vara.
Līga Bērza · 2021
Rokas, kas cepa maizi svētdienās, Rokas, kas šūpuli šūpoja naktīs. Tagad tās klusi guļ klēpī, Bet sirdī silda joprojām.
Zvaigznes mirdz pār klusu ezeru, Siltais vējš čukst kokiem stāstu. Šī nakts pieder tikai mums — Īsa, skaista, neatkārtojama.
Anna Bērziņa · 2018
Katrs jauns gads ir tukša lapa, Kurā vēl nekas nav rakstīts. Raksti to drosmīgi un skaisti, Jo dzīve nedod otro melnrakstu.
Līga Bērza · 2019
Tavas rokas mācīja man stāvēt, Tavi vārdi — nekad nepadoties. Paldies, tēti, par visu, ko devi, Par mīlestību, ko klusībā rādi.
Kārlis Ozoliņš · 1985
Bērnības vasaras smaržo pēc siena, Vecmāmiņas dārzā ābeles zied. Laiks steidzas tālāk, bet sirdī paliek Tās dienas, ko atmiņā glabāju.
Tavā skatienā es atrodu mājas, Tavā balsī — mieru un spēku. Lai cik tālu ceļi mūs vestu, Sirds zina ceļu atpakaļ pie Tevis.
Anna Bērziņa · 2022
Draugs ir tas, kas paliek klāt, Kad citi jau sen aizgājuši. Paldies, ka vienmēr blakus stāvi, Gadu gadiem, nemainīgi.
Līga Bērza · 2015
Sniegs klāj laukus baltā segā, Klusums valda pār zemi. Sirds rimst, elpa kļūst lēna, Ziema māca gaidīt.
Kārlis Ozoliņš · 1978
Dzejolis prot pateikt to, kam ikdienas valoda dažkārt nav pietiekami precīza — īsu mirkli, noskaņu vai atziņu. Šeit apkopoti dzejoļi dažādām noskaņām un tēmām, ko izmantot apsveikumā, runā vai vienkārši izlasīt sev.
Izvēlies noskaņu vai tēmu, kas atbilst brīdim — no priecīga līdz pārdomu pilnam.
Dzimšanas dienai, jubilejai vai vienkārši kā dāvana vārdos — filtrē pēc svētkiem un adresāta.
Ne katram brīdim der garš dzejolis — atlasi pēc garuma to, kas iederas Tavā apsveikumā.
Meklē kaut ko citu? Krājumā ir arī apsveikumi un vēlējumi ikvienam svētku brīdim.